5 izmaiņas dzīvnieka ikdienā, kuras nevajadzētu ignorēt

Dzīvnieki nevar mums pateikt, ka viņiem kaut kas sāp vai pašsajūta ir mainījusies. Turklāt suņi un kaķi nereti slimības pazīmes sākotnēji izrāda ļoti nemanāmi. Tieši tāpēc saimniekam ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai acīmredzamiem simptomiem, piemēram, vemšanai vai caurejai, bet arī izmaiņām dzīvnieka ierastajā uzvedībā un ikdienas paradumos.

Slikta elpa, lielāka ūdens dzeršana vai tas, ka seniors pēkšņi sācis vairāk gulēt, var šķist mazsvarīgi. Dažkārt tā tiešām ir, taču citreiz tās ir pirmās pazīmes, ka organismā kaut kas nav kārtībā.

Apskatīsim 5 izmaiņas, kurām veterinārārsti iesaka pievērst īpašu uzmanību.

1. Slikta elpa

Daudzi saimnieki uzskata, ka nepatīkama elpa sunim vai kaķim ir normāla parādība. Tomēr izteikti slikta elpa nav uzskatāma par normu.

Visbiežāk tās cēlonis ir mutes dobuma problēmas - aplikums, zobakmens, gingivīts, periodonta slimība, bojāts zobs vai infekcija. Periodonta slimība dzīvniekam var radīt sāpes pat tad, ja viņš turpina ēst šķietami normāli.

Retāk izmainīta elpas smaka var būt saistīta arī ar citām veselības problēmām, piemēram, nieru slimībām, cukura diabētu vai atsevišķiem gremošanas sistēmas traucējumiem, bet arī šīs veselības problēmas nevar izslēgt.

Īpaši svarīgi pievērst uzmanību, ja vienlaikus novērojat:

• pastiprinātu siekalošanos;
• grūtības košļāt vai barības nomešanu no mutes;
• izvairīšanos no cietas barības;
• asiņošanu no smaganām;
• redzamu zobakmeni;
• ķepas likšanu pie mutes vai sejas berzēšanu.

Ja dzīvnieka elpa ir kļuvusi izteikti nepatīkama, problēmu nevajadzētu mēģināt vienkārši nomaskēt ar zobu kopšanas gardumiem - vispirms jānoskaidro tās cēlonis.

2. Dzīvnieks pēkšņi sācis dzert vairāk

Ja suns vai kaķis regulāri iztukšo ūdens bļodu ātrāk nekā iepriekš un vienlaikus arī vairāk urinē, šo izmaiņu nevajadzētu ignorēt.

Protams, izdzertā ūdens daudzumu ietekmē apkārtējās vides temperatūra, fiziskās aktivitātes, barības veids un citi faktori. Taču noturīgas, neizskaidrojamas slāpes var būt slimības pazīme.

Pastiprināta ūdens uzņemšana un urinēšana var būt saistīta, piemēram, ar:

• nieru slimībām;
• cukura diabētu;
• Kušinga sindromu suņiem;
• hipertireozi kaķiem;
• atsevišķām aknu un citām sistēmiskām slimībām;
• noteiktu medikamentu lietošanu.

Nekādā gadījumā nevajadzētu ierobežot dzīvniekam pieejamo ūdens daudzumu, lai viņš mazāk urinētu.

Ja šķiet, ka dzīvnieks dzer vairāk, noderīgi ir 24 stundu laikā izmērīt faktiski izdzertā ūdens daudzumu un šo informāciju pastāstīt veterinārārstam.

3. Dzīvnieks kļuvis miegaināks vai mazāk aktīvs

„Tas jau uz vecumu” ir viena no biežākajām frāzēm, ko dzird veterinārārsti.

Ar vecumu aktivitātes līmenis tiešām var samazināties, tomēr izteiktas uzvedības pārmaiņas nevajadzētu automātiski norakstīt uz novecošanu.

Ja suns vairs nevēlas doties tik garās pastaigās, negrib kāpt pa kāpnēm, izvairās no lēkšanas vai ilgāk ceļas kājās, iespējamas locītavu vai muguras sāpes.

Savukārt izteikta apātija, vājums vai miegainība var būt saistīta ar ļoti dažādiem veselības traucējumiem - no sāpēm un drudža līdz anēmijai, sirds slimībām, infekcijām vai vielmaiņas traucējumiem.

Svarīgākais ir salīdzināt dzīvnieku ar viņa paša ierasto uzvedību, nevis ar citiem suņiem vai kaķiem.

Ja iepriekš aktīvs dzīvnieks pēkšņi daudz vairāk guļ, atsakās spēlēties vai šķiet neierasti kluss, ir vērts noskaidrot iemeslu.

4. Neizskaidrojams svara zudums

Svara samazināšanās var palikt nepamanīta, īpaši garspalvainiem dzīvniekiem. Nereti izmaiņas kļūst acīmredzamas tikai tad, kad tās jau ir ievērojamas.

Ja dzīvnieks zaudē svaru, lai gan nav mainīts barības daudzums vai fiziskās aktivitātes, tam var būt daudz dažādu iemeslu.

To var novērot pie:

• kuņģa-zarnu trakta slimībām;
• parazītu invāzijas;
• nieru slimībām;
• cukura diabēta;
• hipertireozes kaķiem;
• hroniskiem iekaisuma procesiem;
• onkoloģiskām slimībām;
• citām vielmaiņas vai sistēmiskām saslimšanām.

Svarīgi vērtēt ne tikai svaru, bet arī ķermeņa kondīciju un muskuļu masu. Īpaši senioriem muskuļu masas samazināšanās var būt būtiska pazīme pat tad, ja svars uz svariem nav dramatiski mainījies.

Labs ieradums ir dzīvnieku regulāri nosvērt un svaru pierakstīt. Tas ļauj pamanīt pakāpeniskas izmaiņas daudz agrāk.

5. Suns vai kaķis nepārtraukti laiza vienu vietu

Atkārtota vienas ķermeņa zonas laizīšana vai košļāšana nav vienkārši „slikts ieradums”.

Dzīvnieks šādi var mēģināt mazināt niezi, sāpes vai diskomfortu.

Iemesls var būt:

• alerģija;
• ādas iekaisums vai infekcija;
• parazīti;
• trauma;
• ādā iedūries svešķermenis;
• sāpes locītavā vai citos dziļākos audos;
• problēmas ar nagu vai ķepu.

Ilgstoša laizīšana pati par sevi var vēl vairāk traumēt ādu un radīt sekundāru iekaisumu, tāpēc svarīgi ir ne tikai neļaut dzīvniekam laizīt konkrēto vietu, bet atrast iemeslu, kāpēc viņš to dara.

Kad jāvēršas pie veterinārārsta?

Ne katra neliela izmaiņa nozīmē nopietnu saslimšanu. Svarīgs ir konteksts - cik strauji simptoms parādījies, cik ilgi tas saglabājas, vai kļūst izteiktāks un vai tam pievienojas citas pazīmes.

Tomēr veterinārārsta konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja izmaiņas ir noturīgas, progresē vai dzīvniekam vienlaikus parādās apetītes zudums, vemšana, caureja, sāpes, izteikts vājums vai citas veselības izmaiņas.

Savukārt apgrūtināta elpošana, samaņas traucējumi, kolapss, krampji, nespēja urinēt, izteiktas sāpes vai strauja vispārējā stāvokļa pasliktināšanās ir iemesls meklēt veterināro palīdzību nekavējoties.

Profilaktiskās pārbaudes palīdz pamanīt izmaiņas agrāk

Daudzas slimības agrīnā stadijā nerada ļoti specifiskus simptomus. Tāpēc regulāras profilaktiskās veselības pārbaudes ir svarīgas arī tad, ja dzīvnieks šķiet vesels.

Vizītes laikā veterinārārsts var novērtēt dzīvnieka svaru un ķermeņa kondīciju, mutes dobumu, sirdi un plaušas, ādu, apmatojumu, limfmezglus un citus veselības rādītājus. Atkarībā no dzīvnieka vecuma un veselības stāvokļa var būt ieteicami arī asins, urīna vai citi izmeklējumi.

Īpaši svarīgi regulāri sekot līdzi senioru veselībai, jo ar vecumu pieaug hronisku slimību risks un sākotnējās izmaiņas var būt ļoti nemanāmas.

Tu savu dzīvnieku redzi katru dienu un vislabāk zini, kas viņam ir normāli. Ja pamani, ka kaut kas ir mainījies, nebaidies to pārbaudīt. Savlaicīgi pamanītas izmaiņas var palīdzēt veselības problēmu atklāt daudz agrāk.