Suņu grūmings un trimmings - kāpēc tie ir nepieciešami un cik bieži tos veikt?

Suņa apmatojuma kopšana nav tikai estētisks jautājums. Regulārs suņu grūmings palīdz uzturēt kārtībā apmatojumu, ādu, nagus un citas ķermeņa zonas, savukārt noteiktām šķirnēm nepieciešama specifiska apmatojuma kopšanas metode - trimmings jeb apmatojuma plūkšana.

Taču kā saprast, vai sunim nepieciešams grūmings, trimmings vai abi? Un cik bieži suni vajadzētu vest pie grūmera?

Kas ir suņu grūmings?

Grūmings ir suņa regulāras kopšanas procedūru kopums, kas tiek pielāgots konkrētā suņa šķirnei, apmatojuma tipam, vecumam un individuālajām vajadzībām.

Atkarībā no suņa grūmings var ietvert:

• apmatojuma mazgāšanu un žāvēšanu;
• ķemmēšanu un savēlumu izņemšanu;
• atmirušās pavilnas izķemmēšanu;
• apmatojuma griešanu vai formas veidošanu;
• nagu saīsināšanu;
• ķepu un citu zonu sakopšanu;
• nepieciešamības gadījumā arī citas higiēniskās procedūras.

Regulāra kopšana ļauj arī savlaicīgi pamanīt izmaiņas ādā vai apmatojumā - apsārtumu, niezi, blaugznas, veidojumus, parazītus vai citas problēmas, kuru dēļ var būt nepieciešama veterinārārsta konsultācija.

Kāpēc sunim nepieciešams regulārs grūmings?

Tas, ka suņa apmatojums vizuāli vēl izskatās labi, nenozīmē, ka kopšana nav nepieciešama.

Garspalvainiem un noteiktu apmatojuma tipu suņiem bez regulāras ķemmēšanas var veidoties savēlumi. Tie velk ādu, rada diskomfortu, traucē ādas ventilācijai un smagos gadījumos var veicināt ādas kairinājumu.

Savukārt suņiem ar izteiktu pavilnu regulāra tās izķemmēšana palīdz atbrīvoties no atmirušā apmatojuma.

Svarīgi arī saprast, ka ne visus suņus drīkst vai vajag skūt. Apmatojuma kopšanas metode jāizvēlas atbilstoši konkrētajam apmatojuma tipam.

Kas ir trimmings?

Suņu trimmings jeb hand stripping ir apmatojuma kopšanas tehnika, kuras laikā manuāli tiek izņemts nobriedušais, atmirušais akotspalvas apmatojums.

Kad šis mats ir sasniedzis sava augšanas cikla beigas, to izņem, ļaujot tā vietā augt jaunam apmatojumam.

Trimmingu nevajadzētu jaukt ar apmatojuma nogriešanu. Griežot mats tiek saīsināts, savukārt trimmingā nobriedušais mats tiek izņemts.

Kuriem suņiem nepieciešams trimmings?

Trimmings visbiežāk ir piemērots asspalvainām suņu šķirnēm, kuru apmatojuma struktūra paredz šādu kopšanu.

Pie tām pieder, piemēram:

• asspalvainie takši;
• šnauceri;
• daudzi asspalvainie terjeri;
• grifoni;
• citas šķirnes un jaukteņi ar trimmingam piemērotu apmatojuma struktūru.

Tomēr šķirne viena pati ne vienmēr nosaka piemērotāko kopšanas metodi. Grūmerim jānovērtē arī konkrētā suņa apmatojuma struktūra un stāvoklis.

Kāpēc asspalvainu suni labāk trimēt, nevis regulāri skūt?

Asspalvainu šķirņu apmatojums sastāv no raupjākas akotspalvas un mīkstākas pavilnas. Regulāri nogriežot vai noskujot akotspalvu, tiek saīsināts mats, kuram dabiskā cikla beigās būtu jāizkrīt vai jābūt iztrimētam.

Ilgstoši izvēloties tikai griešanu, apmatojuma struktūra un vizuālais izskats var mainīties - tas var kļūt mīkstāks, blāvāks un mazāk raksturīgs konkrētajai šķirnei.

Tāpēc suņiem ar trimmingam piemērotu apmatojumu priekšroka parasti tiek dota regulāram trimmingam.

Vienlaikus te ir svarīga nianse: apgalvojums, ka asspalvainu suni nekad nedrīkst skūt, būtu pārāk kategorisks. Atsevišķās situācijās, piemēram, veselības, vecuma vai ļoti slikta apmatojuma stāvokļa dēļ, grūmeris kopā ar saimnieku var izvēlēties citu risinājumu.

Vai trimmings sunim sāp?

Pareizi veikts trimmings, izņemot nobriedušu apmatojumu, sunim nedrīkst būt sāpīga procedūra.

Tomēr būtiski ir:

• trimēt apmatojumu pareizajā tā augšanas cikla stadijā;
• izmantot atbilstošu tehniku;
• procedūru pielāgot konkrētā suņa apmatojumam;
• pieradināt suni pie grūminga jau no agrīna vecuma.

Ja tiek mēģināts izraut apmatojumu, kas vēl nav gatavs izkrist, procedūra sunim var radīt diskomfortu. Tāpēc trimmingu ieteicams uzticēt grūmerim, kurš pārzina konkrētā apmatojuma kopšanu.

Cik bieži jāveic trimmings?

Nav viena intervāla, kas būtu piemērots visiem suņiem.

Trimminga biežumu ietekmē šķirne, apmatojuma augšanas cikls, vēlamais izskats un tas, vai tiek uzturēts regulārs kažoka cikls.

Daudziem asspalvainiem suņiem pilnāku trimmingu veic aptuveni ik pēc 2-4 mēnešiem, taču optimālais grafiks jānosaka individuāli.

Ja vēlas pastāvīgi uzturēt vienmērīgu, šķirnei raksturīgu apmatojumu, iespējams izmantot arī regulārāku rolling coatprincipu, kad nobriedušās spalvas tiek izņemtas pakāpeniski.

Cik bieži sunim nepieciešams grūmings?

Arī suņa grūminga biežums ir atkarīgs no apmatojuma.

Dažiem suņiem profesionāla kopšana nepieciešama ik pēc 4-8 nedēļām, citiem - retāk. Taču kopšana mājās starp grūmera apmeklējumiem jāturpina regulāri.

Labs princips ir nevis gaidīt, līdz kažoks jau ir savēlies vai pāraudzis, bet izveidot konkrētajam sunim piemērotu kopšanas grafiku.

Kā saprast, ka laiks doties pie grūmera?

Pierakstu nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad apmatojums jau rada problēmas.

Par nepieciešamību pēc grūminga var liecināt:

• apmatojums sāk savelties;
• izteikti uzkrājas atmirusi pavilna;
• kažoks ir grūti izķemmējams;
• nagi kļuvuši pārāk gari;
• apmatojums traucē ikdienā;
• asspalvainam sunim akotspalva ir nobriedusi un gatava trimmingam.

Regulārs grafiks parasti nozīmē arī īsāku un sunim komfortablāku procedūru.

Grūmings ir daļa no suņa veselības aprūpes

Profesionāls suņu grūmings nav tikai skaists kažoks pēc vizītes. Pareizi izvēlēta kopšana palīdz uzturēt ādas un apmatojuma higiēnu, novērst savēlumus un saglabāt konkrētajam apmatojuma tipam atbilstošu struktūru.

Savukārt trimmings asspalvainiem suņiem ļauj izņemt nobriedušo akotspalvu un veicina jauna apmatojuma augšanu.

Svarīgākais - kopšanas metodei jābūt pielāgotai sunim, nevis tikai vēlamajam vizuālajam rezultātam.Ja neesi pārliecināts, vai Tavam sunim nepieciešama griešana, pavilnas izķemmēšana vai trimmings, to visl